Skaidras naudas renesanse: kāpēc pircēji arvien biežāk dzird lūgumu “Maksājiet, lūdzu, skairdā naudā”
Kopš 2026. gada sākuma mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā ir novērojama interesanta tendence: gandrīz katrs otrais pircējs veikalos vai salonos ir saskāries ar tiešu vai netiešu aicinājumu par pirkumu norēķināties skaidrā naudā, nevis izmantot ierasto bankas karti vai mūsdienīgos QR kodu maksājumus. Jaunākie dati liecina, ka ar lūgumu izmantot “papīra naudu” ikdienā sastopas aptuveni 51% iedzīvotāju. Turklāt situācija nav vienreizēja — katrs trešais respondents atzīst, ka šādus lūgumus no tirgotājiem saņem regulāri, kas liecina par sistēmisku izmaiņu norēķinu kultūrā.
Kas pašlaik notiek ar skaidras naudas apriti
Analizējot finanšu datus uz 2026. gada 1. martu, redzams, ka skaidrās naudas apjoms apgrozībā ir nevis mazinājies, bet gan audzis, sasniedzot ievērojamus apmērus. Kopējā skaidrās naudas masa gada laikā ir palielinājusies par aptuveni 8,4%, kas ir negaidīts pavērsiens digitālajā laikmetā. Ģeogrāfiski šī tendence vis izteiktāk parādās reģionos. Piepilsētās un lauku reģionos lūgumi maksāt skaidrā naudā izskan visbiežāk, sasniedzot pat 67% gadījumu. Tomēr arī lielajās pilsētās, kur it kā dominē digitālie risinājumi, šādu lūgumu īpatsvars ir augsts — aptuveni 59%.
Nozares, kurās “skaidra nauda ir karalis”
Pētot dažādus darbības virzienus, aina tirgū iezīmējas visai krāsaina. Mazumtirdzniecība: Aptuveni puse no visiem aptaujātajiem pircējiem norāda, ka mazajos piemājas veikaliņos vai tirgus stendos viņiem lūgts izvēlēties skaidras naudas norēķinus.
Privātie pakalpojumi: Šī ir zona, kur skaidra nauda dominē visvairāk. Pašnodarbinātie speciālisti — piemēram, privātskolotājs Mārtiņš, santehniķis Andris vai friziere Līga — lūdz norēķināties skaidrā naudā vidēji 15–21% gadījumu.
Bērnu izglītība: Šīs nozares joprojām saglabājas kā “digitālās saliņas”. Bērnu interešu pulciņos lūgumi pēc skaidras naudas ir retums, nepārsniedzot 8% robežu.
Kā mainās iedzīvotāju paradumi
Interesanti, ka šie pārdevēju lūgumi nav radījuši radikālas izmaiņas sabiedrības kopējā uzvedībā, taču sabiedrība ir sadalījusies:
Tikai katrs sestais iedzīvotājs (17%) ir sācis nēsāt līdzi un izmantot skaidru naudu biežāk nekā iepriekš.
Gandrīz tikpat daudzi — katrs septītais (16%) — rīkojas tieši pretēji un ir sākuši maksāt skaidrā naudā vēl retāk, dodot priekšroku kartei pat tad, ja tiek lūgts citādi.
Paaudžu atšķirības šeit ir īpaši spilgtas. Jaunieši jeb “zūmeri” (vecumā no 18 līdz 27 gadiem) izrāda negaidītu lojalitāti pret biznesa lūgumiem — katrs piektais jaunietis ir gatavs biežāk izmantot banknotes. Turpretī vecākā paaudze, kas piedzīvojusi stagnācijas gadus un ekonomiskos lūzumus (55–70 gadu vecumā), ir visstiprāk pieķērusies bezskaidras naudas norēķiniem — 27% no viņiem norāda, ka skaidru naudu lieto arvien mazāk. Daudzi pircēji, piemēram, Jānis vai Anete, atzīst, ka tirgotāji bieži vien lūgumu pēc skaidras naudas “saldina” ar papildu bonusiem — aptuveni trešdaļa gadījumu šādi lūgumi tiek papildināti ar solījumu par tūlītēju atlaidi vai citiem izdevīgiem darījuma nosacījumiem.
Kāpēc tirgotāji pēkšņi tik ļoti alkst pēc skaidras naudas
Eksperti situāciju skaidro ar biznesa vēlmi “pāriet pelēkajā zonā”, mēģinot pārvietot ikdienas darījumus tādā plaknē, kas ir mazāk redzama uzraugošajām iestādēm. Tomēr realitātē motivācija bieži vien ir krietni piezemētāka. Daudzi uzņēmēji cenšas nevis krāpties, bet gan vienkārši izvilkt, samazinot banku komisijas maksas par termināļu uzturēšanu un transakcijām. Interesanti, ka pēdējā laikā, piemēram, kafejnīcās, arvien biežāk tiek piedāvāts maksāt ar tūlītēju bankas pārskaitījumu caur QR kodu, kas tirgotājam ir lētāk nekā karšu termināļa izmantošana.
Vēl viens būtisks faktors ir tehnoloģiskā neaizsargātība. Lauku reģionos vai mazos tirdzniecības centros mobilā interneta stabilitāte mēdz pievilt. Ja terminālis darbojas tikai ar iebūvēto mobilo modemu un zona “pazūd”, karšu pieņemšana kļūst neiespējama, atstājot skaidru naudu kā vienīgo drošo glābiņu.
Vai ir vērts atgriezties pie maku pildīšanas ar banknotēm
Kad veikala īpašnieks vai amatnieks lūdz jums skaidru naudu, viņš primāri domā par savu peļņu. Viņu reti kad uztrauc tas, ka jūs kā pircējs zaudējat bankas piedāvāto “cashback” jeb naudas atmaksu vai ka jums var nākties maksāt komisiju par skaidras naudas izņemšanu no kartes bankomātā.
Tāpēc, raugoties no racionāla viedokļa — ja tehniski ir iespējams maksāt ar karti un tas jums ir izdevīgāk, tad pie tā arī vajadzētu pieturēties. Tomēr, kā rāda pieredze, pavisam bez skaidras naudas palikt nav prātīgi. Neliela summiņa makā “katram gadījumam” var aiztaupīt lieku stresu brīžos, kad tehnika pieviļ vai kad jānopērk svaigi ziedi no kādas kundzes tirdziņā. Šādu padomu saviem klientiem es devu jau pirms desmit gadiem, un tas nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien.
Šī informācija nav apkopota Latvija, bet tā tik un tā norāda uz pēkšņajām izmaiņām sabiedrībā. Un kā ir ar tevi? Vai tu norēķinies labāk skaidra naudā vai ar bankas karti? Ja lūdz norēķināties skaidrā naudā – vai tev tas rada aizdomas vai tieši pretēji?
